Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES zināmā mērā ietekmēt ES dienaskārtību un vadīt tās darbu.
Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju un citu pasākumu skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.
Tāpat prezidentūras uzdevums ir veikt koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās 2015. gada pirmajā pusgadā. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija kļuva par daļu no ES lēmumu pieņemšanas procesa - uzņemoties prezidējošās valsts funkcijas, Latvija apliecināja savu atbildību un gatavību visaugstākajā līmenī iesaistīties ES pārvaldībā.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē darba programma 2015. gada 1.pusgadā (skatīt šeit).
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē rezultāti (skatīt šeit).