Vīzu politikas joma
ES līmenī tiek regulēti jautājumi, kas saistīti ar īstermiņa vīzu procedūrām un nosacījumiem, kas saistīti ar to izsniegšanu, pagarināšanu, atcelšanu un anulēšanu, kā arī pašu vīzu formu. Visā ES ir izstrādāts un apstiprināts vienots to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem ir nepieciešamas vīzas, šķērsojot ES ārējo robežu, kā arī to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot ES ārējo robežu, vīzas nav nepieciešamas.
Lai veicinātu un atvieglotu īstermiņa ceļošanas režīmu starp ES un trešajām valstīm, ES jau ir noslēgusi vairākus līgumus ar trešajām valstīm par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu, kā arī turpina diskusijas par jaunu sarunu uzsākšanu šādu līgumu noslēgšanai.
Lai gan ilgtermiņa vīzu izsniegšanas jautājumi pamatā atrodas katras dalībvalsts nacionālajā kompetencē, ES līmenī ir atsevišķi jautājumi – tiesības ceļot Šengenas zonas ietvaros un vīzas forma -, kas tomēr tiek noteikti.
Lai īstenotu kopējo vīzu politiku, ES ir izveidota Vīzu informācijas sistēma (VIS), kas ir informācijas sistēma vīzu datu apmaiņai starp Šengenas valstīm. VIS mērķis ir vienkāršot vīzu pieteikumu procedūras un pārbaudes pie ārējām robežām un uzlabot drošību. VIS satur biogrāfiskos un biometrijas datus par personām, kas iesniedz pieteikumu Šengenas vīzas saņemšanai.
Legālā migrācija
ES kompetencē ir pieņemt tiesību aktus legālās migrācijas jomā, kas regulē noteiktu personu kategoriju (piemēram, zinātnieku, studentu, augsti kvalificēta darbaspēka, sezonas strādnieku, uzņēmumu iekšienē nosūtīto darbinieku) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, kā arī procedūras un šīm personu kategorijām piešķiramo tiesību apjomu. Vienlaikus, jautājums par uzņemamo legālo migrantu skaitu ir atstāts katras dalībvalsts kompetencē - ņemot vērā tās darba tirgus vajadzības un specifiku. Kā arī katra dalībvalsts var īstenot darba tirgus testu, lai pārliecinātos, ka konkrētā darbavieta nevar tikt aizpildīta ar vietējo darbaspēku.
Tāpat saskaņā ar ES likumdošanu trešo valstu pilsoņi, izpildot noteiktos kritērijus, var pretendēt un saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu un no tā izrietošās īpašās tiesības.
ES šobrīd nevar pieņemt tiesību aktus integrācijas jautājumos, taču tā var motivēt un atbalstīt pasākumus, ko dalībvalstis veic, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu integrāciju, kas legāli uzturas ES.
Brīva personu kustība
Viena no ES pamatbrīvībām ir brīva personu kustība. ES apstiprinātais tiesiskais regulējums paredz nosacījumus attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, kā arī ietver zināmus ierobežojumus saistībā ar sabiedriskās drošības, kārtības un veselības apsvērumiem.
ES līmenī ir izstrādāti harmonizēti nosacījumi attiecībā uz ģimeņu apvienošanas jautājumu tiem trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas ES.
Cīņa pret nelegālo imigrāciju
Cīņas stiprināšanai pret nelegālo imigrāciju ES līmenī ir noteikti kopēji standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelikumīgi uzturošos trešo valstu pilsoņu atgriešanu; ir izstrādāts mehānisms tādu dalībvalstu lēmumu savstarpējai atzīšanai, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kā arī harmonizēta pieeja attiecībā uz sankcijām tiem darba devējiem, kas nodarbina nelegāli uzturošos trešo valstu pilsoņus. Papildus tam, norit aktīva dalībvalstu praktiskā sadarbība nelegālās imigrācijas apkarošanai un novēršanai, jo īpaši - sniedzot atbalstu tām dalībvalstīm, kas saskaras ar nelegālās imigrācijas plūsmu vai jaukto migrācijas plūsmu radīto pastiprināto spiedienu. Praktiskās sadarbības efektīvs instruments ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas darbojas jau kopš 2004. gada.
Ļoti būtisku lomu efektīvas atgriešanas politikas īstenošanai ES spēlē ar trešajām valstīm noslēgtie readmisijas (atpakaļuzņemšanas) līgumi, kas paredz noteiktu sadarbības mehānismu nelegāli uzturošos personu atpakaļuzņemšanai.
Patvērums un starptautiskā aizsardzība
Patvēruma un starptautiskās aizsardzības jomā ES līmenī tiek regulēti: nodrošināmie uzņemšanas standarti patvēruma meklētājiem un personām, kas ieguvušas starptautisko aizsardzību; starptautiskās aizsardzības – bēgļa vai alternatīvā statusa – piešķiršanas un atņemšanas kritēriji un procedūras, kā arī kārtība, kā nosaka par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti.
Aktuāls jautājums patvēruma jomā ir solidaritāte gan starp ES dalībvalstīm, gan ar trešajām valstīm, sniedzot atbalstu tām, kas saskaras ar patvēruma meklētāju neproporcionāli lielu pieplūdumu. Solidaritātes pasākumu izpildes pamatprincips ir dalībvalstu brīvprātīga iesaiste šajās aktivitātēs atkarībā no katras valsts iespējām un patvēruma sistēmas kapacitātes.
Lai veicinātu praktisko sadarbību dalībvalstu starpā, 2011.gadā sāka darboties Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO).
Dokumentu drošība
Dokumentu drošības jomā ES ir paredzēti saistoši nosacījumi attiecībā uz dalībvalstu izsniegto pasu, ceļošanas dokumentu un uzturēšanās atļauju drošības standartiem.
Migrācijas politikas ārējā dimensija
Ievērojot migrācijas globālo raksturu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par sadarbību migrācijas un patvēruma jomā ar tām trešajām valstīm, kas ir migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, kā arī migrācijas un attīstības politikas saikņu stiprināšana. Minētā sadarbība tiek īstenota dažādu projektu, forumu un formātu veidā starp ieinteresētajām dalībvalstīm un trešajām valstīm gan divpusējā, gan reģionālā, gan globālā līmenī. Šādu sadarbības aktivitāšu pamatmērķis ir konkrēto trešo valstu kapacitātes celšana migrācijas un patvēruma sistēmu pārvaldīšanā un uzturēšanā, kā arī pieredzes un labākās prakses nodošana tām. Šobrīd lielākā daļa sadarbības pasākumu notiek ar dienvidos, austrumos un dienvidaustrumos no ES esošajām valstīm, tomēr arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī Latīņamerikas un Āzijas reģioniem. Kā būtiskākie sadarbības instrumenti ir mobilitātes partnerības, kopējā darba kārtība migrācijas un mobilitātes jautājumos, migrācijas misijas, reģionālās aizsardzības un attīstības programmas un migrācijas, mobilitātes un drošības dialogi, Partnerības ietvars.