Publicēts: 14.09.2020.
Atjaunināts: 13.11.2024.

Vispārējā Tīmekļvietņu vienotās platformas privātuma politika

Jūsu privātums un datu aizsardzība Tīmekļvietņu vienotās platformas pārzinim ir ļoti nozīmīgi. Pieņemam, ka pirms savu personas datu sniegšanas esat izlasījis(-usi) šo privātuma politiku, kurā tiek pieprasīta jūsu piekrišana jūsu personas datu apstrādei, un esat piekritis(-usi) šo datu apstrādei.

Valsts pārvalde iestājas par atvērtību un pārredzamību, tāpēc šajā privātuma politikā ir aprakstīts, kā un kādiem nolūkiem Tīmekļvietņu vienotajā platformā tiek apstrādāti personas dati, ko jūs esat nodevis(-usi) apstrādei. Pirms personas datu apstrādes tiek izvērtēts datu apstrādes darbību likumīgums, un fizisko personu dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz oficiālajām pilnvarām un uz tām attiecināmiem juridiskajiem pienākumiem.

Tīmekļvietņu vienotās platformas privātuma politikas mērķis ir sniegt vispārīgu informāciju par Valsts kancelejas organizētajām un veiktajām personas datu apstrādes darbībām saskaņā ar personas datu apstrādes principiem, kas sniegti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk – VDAR).

Tīmekļvietņu vienotās platformas personas datu pārzinis ir Valsts kanceleja (VK). Tīmekļvietņu vienotās platformas personas datu apstrādātāji ir iestādes, kuru tīmekļvietnes ir izvietotas Tīmekļvietņu vienotajā platformā, platformas uzturētājs – Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), tīmekļa mitinātājs – Iekšlietu ministrijas informācijas centrs (IeMIC) un tehnisko pakalpojumu nodrošinātājs – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tīmekļvietņu vienotajā platformā jūsu personas dati tiks apstrādāti valsts pārvaldes iestāžu tiesisko interešu īstenošanas, normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildes, līgumos noteikto saistību izpildes un sabiedrības informēšanas nolūkos, kā arī citos iepriekš paredzētos nolūkos.

Juridisko pamatu personas datu apstrādei saistībā ar Tīmekļvietņu vienotajā platformā pārvaldītajiem pakalpojumiem nosaka šādi normatīvie akti:

Tīmekļvietņu vienotās platformas darbībā iesaistīto pušu darbinieki apstrādā personas datus tikai savu amata pienākumu izpildei, iestāžu uzdevumā vai pilnvarojuma ietvaros, ievērojot iestādes iekšējos dokumentos noteiktos personas datu apstrādes pamatprincipus un konfidencialitātes prasības.

Nodarbinātajam ir aizliegts apstrādāt amata pienākumu izpildes ietvaros iegūtos personas datus savos vai citu personu personīgajos nolūkos. Personas datu apstrādātāji, apstrādājot personas datus savu amata pienākumu izpildes ietvaros, pēc iespējas samazina risku, ka darbības vai bezdarbības dēļ personas dati nonāk nepilnvarotu personu rīcībā.

Tīmekļvietņu vienotajā platformā jūsu personas dati tiek apstrādāti, ievērojot konfidencialitātes prasības un rūpējoties par Tīmekļvietņu vienotās platformas rīcībā esošo datu drošību. Tīmekļvietņu vienotās platformas personas datu apstrādātāji īsteno dažādus drošības pasākumus, lai nepieļautu neatļautu piekļuvi jūsu datiem, datu izpaušanu vai datu izmantošanu citos neatļautos veidos. Tiek nodrošināta pienācīga datu apstrāde, uzglabāšana un integritāte, ievērojot atbilstošu drošības līmeni. Attiecīgi tiek izmantotas samērīgas un piemērotas fiziskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļi, lai aizsargātu apkopotos un apstrādātos personas datus. Drošības pasākumi tiek pastāvīgi pilnveidoti atbilstoši izvirzītajām drošības prasībām un piemērojamajiem datu aizsardzības principiem un tādā apmērā, kāds ir nepieciešams datu apstrādes nolūkiem.

Personas datu aizsardzība tiek īstenota, izmantojot datu šifrēšanas līdzekļus, ugunsmūri, kā arī citus datu tīkla drošības pārkāpumu atklāšanas risinājumus. Tīmekļvietņu vienotās platformas personas datu apstrādātāji nodrošina datu konfidencialitāti un īsteno atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu aizsardzībai no neatļautas piekļuves, nelikumīgas apstrādes, izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izplatīšanas vai iznīcināšanas, ievērojot atbilstošas datu aizsardzības procedūras un tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūkiem. Personas datu aizsardzības pasākumi tiek pastāvīgi uzlaboti un pilnveidoti, lai nepazeminātu personas datu aizsardzības līmeni.

Personas datu aizsardzības principi ir piemērojami:

  • informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā (serveros, lokālajos datortīklos un lietojumprogrammatūrās) apstrādātajiem personas datiem;
  • datu pārraides tīklā transportētajiem personas datiem, ja tādi ir;
  • darba nodrošināšanai izmantotajās informācijas sistēmās, kuras administrē iestādes, kuru tīmekļvietnes ir izvietotas Tīmekļvietņu vienotajā platformā;
  • izstrādātajiem, reģistrētajiem un apritē esošajiem elektroniskajiem dokumentiem, kas satur personas datus.

Jums ir tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu (ja tāda no jums ir pieprasīta un esat to sniedzis(-gusi)) savu personas datu vākšanai, apstrādāšanai un izmantošanai. Tīmekļvietņu vienotās platformas personas datu pārzinis izvērtēs jūsu prasības atbilstoši savām tiesiskajām interesēm. Ja personas dati vairs nav nepieciešami iepriekš noteiktajiem apstrādes nolūkiem, tie tiks dzēsti.

Tīmekļvietņu vienotās platformas pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādi un tos apstrādā, izmantojot līdzekļus, kuriem ir jānovērš personas datu ļaunprātīga izmantošana, neatļauta izpaušana un sagrozīšana.

Valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas uzlabošanai personas datu pārzinis uzrauga saņemtos personas datus. Šie dati apkopotā formā var tikt izmantoti, lai izveidotu pārskata ziņojumus, kas var tikt izplatīti valsts pārvaldē. Šie ziņojumi tiek anonimizēti, un tajos neiekļauj personas datus.

Tīmekļvietņu vienotajā platformā ir pieejami reģistrēto un publisko lietotāju piekļuves dati, lietotājvārdi, informācijas izvēles parametri, datplūsmas informācija un protokola IP piekļuves adrešu informācija. Tīmekļvietņu vienotā platforma izmanto sīkdatnes, kas ļauj iepazīties ar informāciju par apmeklētāju darbībām tīmekļvietnē, lapu skatījumiem, avotiem un tīmekļvietnē pavadīto laiku. Šī informācija tiek iegūta tīmekļvietnes lietošanas ērtuma uzlabošanai un tīmekļvietnes apmeklētāju interešu apkopošanai, lai nodrošinātu, ka jūs saņemat pēc iespējas labāku pakalpojumu. Apstrādāts tiek minimālais personas datu daudzums, kāds ir nepieciešams apstrādei paredzētā nolūka sasniegšanai.

Jūsu personas dati tīmekļvietnēs tiek uzglabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem tie tika iegūti. Tīmekļvietņu vienotās platformas personas datu apstrādātāji, kuriem ir piekļuve šiem datiem, ir apmācīti ar tiem darboties atbilstoši normatīvajam datu drošības regulējumam.

Personas datus uzglabā, kamēr pastāv juridisks pienākums personas datus glabāt. Pēc datu glabāšanas perioda beigām dati tiek drošā veidā izdzēsti vai depersonalizēti, lai tos vairs nevarētu saistīt ar datu subjektu.

Tīmekļvietņu vienotās platformas rīcībā esošie personas dati ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, un tie ir izpaužami trešajām personām tikai normatīvajos aktos vai noslēgtajos līgumos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā. Nododot personas datus Tīmekļvietņu vienotās platformas līgumpartneriem (neatkarīgiem pārziņiem), līgumos tiek iestrādātas papildu normas attiecībā uz personas datu apstrādi.

Tīmekļvietnēs tiek ievietotas saites uz citām tīmekļvietnēm, kurām ir atšķirīgi lietošanas un personas datu aizsardzības noteikumi.

Tīmekļvietņu vienotās platformas īstenošanā iesaistītās iestādes savstarpēji sadarbojas, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ja jums rodas jautājumi vai pretenzijas par personas datu apstrādi un aizsardzību, ziņojiet par to Valsts kancelejai, rakstot uz e-pasta adresi pasts@mk.gov.lv, un jūsu iesniegtā informācija tiks reģistrēta un izvērtēta, vai arī sazinieties ar Valsts kancelejā nozīmēto atbildīgo darbinieku par personas datu apstrādi. Atbildīgais personas datu pārzinis ir Aldis Apsītis (e-pasta adrese: aldis.apsitis@mk.gov.lv).

Datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja datu subjekts uzskata, ka tā personas datu apstrāde pārkāpj tā tiesības un brīvības saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

Tīmekļvietņu vienotā platforma izmanto sīkdatnes, par to brīdinot tīmekļvietnes lietotājus un apmeklētājus.

Tīmekļvietņu vienotā platforma izmanto sīkdatnes, lai pildītu 2017. gada 4. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība” 23. punktā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā uzlikto pienākumu iegūt apmeklētības un lietošanas statistiku, lai varētu uzlabot Tīmekļvietņu vienotās platformas lietošanas ērtumu. Jums tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar sīkdatņu politiku un izvēlēties, vai sniegt piekrišanu statistikas ieguvei, kā arī izvēlēties iespēju dalīties ar saturu sociālajos tīklos. Sīkdatņu ielasīšanas saskaņojuma logā, jums tiek nodrošināta iespēja tās neielasīt, norādot izvēli “Noraidīt”. Izņēmums ir obligātā tehniskā sīkdatne, kas tiek ielasīta pārlūkā uz pieslēguma sesijas laiku. Izdarīto sīkdatņu izvēli ir iespējams mainīt vietnes kājenē, izvēloties saiti “Sīkdatņu izvēles maiņa”.

Sīkdatnes ir nelielas teksta datnes, kas tiek nosūtītas uz jūsu datora vai mobilās ierīces atmiņu tīmekļvietnes apmeklējuma laikā. Katrā turpmākajā apmeklējumā sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes tīmekļvietni vai uz citu tīmekļvietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas tīmekļvietnes atmiņa, ļaujot šai tīmekļvietnei atcerēties jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs; tai skaitā sīkdatnes var atcerēties jūsu iestatījumus vai uzlabot lietošanas ērtumu.

Izmantotās sīkdatnes var iedalīt tehniski nepieciešamajās sīkdatnēs, bez kurām pakalpojuma sniegšana nav tehniski iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, analītiski statistiskajās sīkdatnēs un sociālo tīklu sīkdatnēs.

Izmantojot tīmekļvietni, jūs piekrītat, ka šajā tīmekļvietnē ievietotās analītiski statistiskās sīkdatnes tiek izmantotas ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprināto valsts pārvaldes principu, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai, kā arī valsts pārvaldes pienākumu uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonu labā.

Tīmekļvietnē tiek izmantotas šādas sīkdatnes:

  • Tehniski nepieciešamās sīkdatnes:
    • SESS01af4db02e7fe8e0a4b362fe87de3156 – šī sīkdatne nepieciešama tikai satura administratoriem autentifikācijas nolūkos;
    • maintenance_message – šī sīkdatne nepieciešama visiem lietotājiem, lai atkārtoti nerādītos satura vai platformas administratora paziņojumi (tādi, ar kuriem lietotājs ir iepazinies un nospiedis pogu “Aizvērt”);
    • allowCookies – šī sīkdatne nosaka, vai jūs esat piekritis(-usi) sīkdatņu lietošanas nosacījumiem un vai turpmāk attēlot paziņojumu par sīkdatņu lietojumu.
  • Analītiski statistiskās sīkdatnes. Šajā tīmekļvietnē tiek izmantots uzņēmuma “Google” statistikas uzkrāšanas rīks “Google Analytics”, kurš izmanto sīkdatnes, kas tiek glabātas jūsu datorā un ļauj analizēt to, kā izmantojat attiecīgo tīmekļvietni. Šo sīkdatņu radītā informācija par to, kā izmantojat šo tīmekļvietni, tiek nosūtīta uz “Google” serveriem un tur saglabāta. Jūsu IP adrese, lietojot IP anonimizāciju, tiek saīsināta Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā. “Google” izmanto šo informāciju, lai izvērtētu to, kā izmantojat attiecīgo tīmekļvietni, lai tīmekļvietnes uzturētājiem sagatavotu ziņojumus par darbībām attiecīgajā tīmekļvietnē un sniegtu citus ar tīmekļvietni un interneta izmantošanu saistītus pakalpojumus. “Google” nekādā gadījumā nesaista šeit saņemto IP adresi ar jebkuru citu informāciju, kura ir “Google” rīcībā. “Google” nepieciešamības gadījumā šo informāciju var sniegt trešajām personām, ja tas ir normatīvajos aktos noteikts vai ja trešās personas “Google” uzdevumā apstrādā šādus datus.
    • _ga, _gat, _gid – šīs trīs sīkdatnes nepieciešamas visiem lietotājiem, lai atļautu apmeklējuma datu nodošanu rīkam “Google Analytics”.

Nepiekrītot statistikas sīkdatņu izmantošanai, apmeklējuma dati netiek iekļauti rīka “Google Analytics” statistikā.

  • Sociālo tīklu sīkdatnes:
    • _cfduid – šī sīkdatne nepieciešama visiem lietotājiem, lai viņi varētu dalīties ar satura vienību sociālajos tīklos.

Jums ir tiesības nepiekrist šādu statistikas datu veidošanai, uzkrāšanai un apstrādei, jebkurā laikā manuāli atslēdzot sīkdatņu apstrādes mehānisma lietošanu pārlūkprogrammā.

Mainīt sīkdatņu iestatījumus vai tās dzēst var interneta pārlūkprogrammas iestatījumos. Jūsu ērtībai ir pievienotas saites uz populārāko pārlūkprogrammu sīkdatņu pārvaldības informācijas resursiem:

Papildu informāciju par to, kā pārvaldīt sīkdatnes atbilstoši ierīces pārlūkprogrammai, var atrast tīmekļvietnē: www.aboutcookies.org.

Datu apstrādes pārziņa identitāte un kontaktinformācija
 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
reģistrācijas Nr. 90000050138
Čiekurkalna 1.līnija 1, K-3, Rīga, LV – 1026
pasts@pmlp.gov.lv

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Privātuma politikas mērķis ir sniegt Jums informāciju par nolūkiem, kādiem Pārvalde apstrādā personas datus, par personu datu kategorijām, personas datu apstrādes tiesisko pamatu, glabāšanas termiņiem, personas datu saņēmējiem, kā arī informēt par Jūsu tiesībām un pienākumiem.

Pārvalde personas datus apstrādā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) noteiktās prasības.

Pārvaldes Privātuma politika attiecas uz ikvienu fizisku personu, kuras personas datus apstrādā Pārvalde, neatkarīgi no tā, vai personas dati iegūti no datu subjekta (papīra veidā, elektroniski, telefoniski), vai no citiem avotiem.

Pārvaldes datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: DAS@pmlp.gov.lv. Datu aizsardzības speciālists nesniedz vispārīga rakstura konsultācijas par personas datu apstrādes atbilstību Regulai un Fizisko personu datu apstrādes likumam, bet veic Regulas 39.pantā minētos uzdevumus, kā arī sniedz vispārīgu informāciju par Pārvaldes veikto personas datu apstrādi.

 

Personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats, datu veidi un datu iegūšanas avoti

Personas datus apstrādā šādos nolūkos:

  1. Lai veidotu, uzturētu un attīstītu Pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas, Pārvalde apstrādā tādus personas datu veidus, kādi ir noteikti normatīvajā aktā par attiecīgās informācijas sistēmas darbību un saņemti no Jums kā datu subjekta, valsts un pašvaldību iestādēm, un šo iestāžu pārziņā esošām informācijas sistēmām, fiziskām un juridiskām personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsniedz informācija iekļaušanai Pārvaldes pārziņā esošajās informācijas sistēmās.
  • Fizisko personu reģistrs (Fizisko personu reģistra likums, Ministru kabineta 2021.gada 15.jūnija noteikumi Nr. 372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu”, Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumi Nr. 412 “Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā”)
  • Uzturēšanās atļauju reģistrs (Imigrācijas likums, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”)
  • Darba atļauju reģistrs (Imigrācijas likums, Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumi Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”)
  • Ielūgumu reģistrs (Imigrācijas likums, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”)
  • Nacionālā vīzu informācijas sistēma (Imigrācijas likums, Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.676 “Vīzu noteikumi”)
  • Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma (Personu apliecinošu dokumentu likums, Ministru kabineta 2017.gada 3.oktobra noteikumi Nr.601 “Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi”)
  • Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrs (Imigrācijas likums, Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi Nr.122 “Noteikumi par izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistru”)
  • Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma (Pilsonības likums, Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumi Nr.98 “Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmas noteikumi”)
  • Patvēruma meklētāju reģistrs (Patvēruma likums, Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija noteikumi Nr.456 “Patvēruma meklētāju reģistra noteikumi”)
  • Vēlētāju reģistrs (Vēlētāju reģistra likums)
  • Elektronisko dokumentu arhīvs (09.08.2016. gada 12.jūlija noteikumi Nr.528 "Noteikumi par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes elektronisko dokumentu arhīvu")
  1. Lai izskatītu iesniegumus, sūdzības, pieprasījumus, pieņemtu administratīvos aktus, veiktu faktisko rīcību un sniegtu pakalpojumus, Pārvalde apstrādā vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju, kā arī tādus personas datus, kādi ir Pārvaldes rīcībā vai iegūti no citām iestādēm vai iestāžu valsts informācijas sistēmām un ir nepieciešami attiecīgā uzdevuma veikšanai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
  2. Lai nodrošinātu personāla atlases konkursu norisi, izvērtētu pretendenta atbilstību amatam un nodibinātu darba tiesiskās vai civildienesta attiecības, Pārvalde apstrādā pieteikumā norādīto informāciju (vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija u.c.), kā arī tādus personas datus saskaņā ar Darba likuma un Valsts civildienesta likuma prasībām, kādi ir nepieciešami, lai izvērtētu pretendenta atbilstību noteiktajam amatam.
  3. Lai sniegtu aktuālu informāciju par Pārvaldes pakalpojumiem, nodrošinātu un uzlabotu Pārvaldes informatīvā tālruņa darba kvalitāti, kā arī izskatītu sūdzības par iestādes rīcību, Pārvalde veic informatīvā tālruņa 67209400 telefonsarunu ierakstīšanu un apstrādā Jūsu balsi un sniegto informācija (vārds, uzvārds, situācijas izklāsts).
  4. Lai nodrošinātu Jūsu un Pārvaldes personāla drošību, īpašuma aizsardzību, kā arī uzlabotu Pārvaldes klātienē sniegto pakalpojumu kvalitāti, Pārvalde veic videonovērošanu Pārvaldes teritoriālo nodaļu klientu apkalpošanas zālēs un apstrādā Jūsu vizuālo attēlu, ārējo izskatu, uzvedību, rīcību, balsi (ja ir videonovērošana ar balss ierakstīšanas funkciju), atrašanas vietu un laiku.
  5. Pārvaldes tīmekļvietnē tiek izmantoti sīkfaili (sīkākā informācija - Vispārējā Tīmekļvietņu vienotās platformas privātuma politikā).
  6. Pārvalde neveic personas datu profilēšanu.

Personas datu apstrādes tiesiskais pamats

Pārvalde var apstrādāt Jūsu datus:

  1. lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts);
  2. lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (Regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts);
  3. lai ievērotu Pārvaldes vai trešās personas leģitīmās intereses (Regulas 6. panta 1.  punkta f) apakšpunkts).

Personas datu glabāšana

Pārvalde glabā Jūsu personas datus, kamēr pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  1. kamēr Pārvaldei pastāv normatīvajos aktos noteiktais pienākums glabāt attiecīgos personas datus;
  2. kamēr tiek izpildīts uz Pārvaldi attiecināms juridisks pienākums (piemēram, izskatīts iesniegums, pieņemts administratīvais akts, sniegta atbilde u.c.);
  3. kamēr personu datu glabāšana ir nepieciešama Pārvaldes, datu subjekta vai trešās personas leģitīmo interešu realizācijai (piemēram, prasības celšanai tiesā u.c.).

Personas datu saņēmēji

Pārvalde Jūsu personas datus nodod tikai tādiem saņēmējiem, kam ir tiesības personas datus saņemt normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos:

  1. pārvaldes nodarbinātie, kuri apstrādā personas datus savu amata un darba pienākumu veikšanai;
  2. personas datu apstrādātājs (Pārvaldes informācijas sistēmu uzturētājs – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs);
  3. valsts un pašvaldību iestādes, tiesību aizsardzības iestādes, drošības iestādes, maksātnespējas administratori, zvērināti notāri, tiesu izpildītāji, un citas trešās personas, kurām Pārvaldes pārziņā esošie Jūsu personas dati ir nepieciešami normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei;
  4. fiziskās personas, pamatojoties uz motivētu rakstisku pieprasījumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtība un apjomā.

Personas datu nodošana uz trešajām valstīm

Pārvalde var nodod Jūsu personas datus trešajām valstīm (ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas) vai starptautiskajām organizācijām tikai gadījumos, ja ir tiesiskais pamats tos nodot un ja to paredz Latvijas vai starptautiskie normatīvie akti vai starptautiskie nolīgumi, kas noslēgti starp Latviju un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

Personas datu drošība

Pārvalde, apstrādājot Jūsu personas datus, izmanto dažādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tai skaitā nodrošina normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz informācijas sistēmu drošību (Valsts informācijas sistēmu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi).

Jūsu tiesības

Jums ir šādas tiesības attiecībā uz personas datu aizsardzību:

  1. Tiesības piekļūt saviem datiem — īstenojot savas tiesības piekļūt datiem, Jums ir nepieciešams norādīt konkrētu laika posmu un datus, kurus vēlaties iegūt. Jums ir tiesības pieprasīt no Pārvaldes informāciju par to, kādi Jūsu dati ir Pārvaldes rīcībā, kādēļ tos apstrādā, kā Pārvalde tos ieguva un kam nodeva, cik ilgi tie tiks glabāti un saņemt savu datu kopiju. Pieprasījumu būs iespējams izpildīt ātrāk, ja laika posms būs pēc iespējas īsāks un lūgums sniegt informāciju par Jūsu datiem būs noformulēts pēc iespējas detalizētāk.
  2. Tiesības uz datu labošanu - ja Jums ir nepieciešams precizēt vai labot Jūsu personas datus, kas ir Pārvaldes rīcībā, Jums ir skaidri jānorāda, kuri dati ir precizējami un kāda ir aktuālā informācija. Ja dati nav iegūti no Jums, nepieciešams pievienot pamatojumu, kāpēc labojamā informācija uzskatāma par neprecīzu, lai veicinātu ātrāku un atbilstošāku precizitātes novērtējumu.
  3. Tiesības uz datu dzēšanu — lai Pārvalde veiktu Jūsu datu dzēšanu, Jums ir jānorāda, tieši kurus personas datus nepieciešams dzēst un šim lūgumam jāpievieno pamatojums.
  4. Tiesības ierobežot apstrādi — ja Jums nav pārliecības par to, vai Pārvalde datus apstrādā atbilstoši, Jūs varat lūgt ierobežot konkrētu datu apstrādi. Pieprasījumā par datu apstrādes ierobežošanu jābūt norādei, kāpēc, Jūsuprāt, šo apstrādi ir nepieciešams ierobežot.
  5. Tiesības iebilst pret apstrādi — noteiktos gadījumos Jums var būt tiesības iebilst pret apstrādi savu individuālu apsvērumu dēļ. Šādā pieprasījumā ir svarīgi norādīt uz Jūsu individuālajiem apstākļiem, kuru dēļ apstrādei iebilstat.

Ja Jūs vēlaties iesniegt pieprasījumu par Jūsu personas datu apstrādi Pārvaldē, lūdzu, sazinieties ar Pārvaldi, nosūtot:

  1. pašrocīgi parakstītu iesniegumu pa pastu uz Pārvaldes juridisko adresi Čiekurkalna 1.līnija 1, Rīga, LV – 1026;
  2. elektroniski parakstītu (ar drošu elektronisko parakstu) iesniegumu uz e-pasta adresi pasts@pmlp.gov.lv;
  3. elektroniski, izmantojot oficiālo elektronisko adresi.

Jūsu pieprasījums tiks izskatīts bez liekas kavēšanās un atbilde par pieprasījuma izpildi vai neizpildi tiks sniegta ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Gadījumā, ja pieprasījuma izpilde Pārvaldei aizņems ilgāku laiku, Pārvaldei ir tiesības pagarināt tā izpildi vēl par diviem mēnešiem, un Jūs par to tiksiet informēts viena mēneša laikā.

Pārvalde informē, ka dažas Jūsu tiesības var tikt ierobežotas, ja Pārvaldei ir pienākums personas datus apstrādāt un glabāt, lai izpildītu tai uzlikto juridisko pienākumu, kā arī Pārvaldei ir tiesības neizpildīt pieprasījumu:

  1. ja tas nav noformulēts saprotami;
  2. ja nevarēsim Jūs identificēt;
  3. ja uz šādu pieprasījumu atbildi jau esam snieguši;
  4. ja pieprasītās informācijas apjoms ir nesamērīgs;
  5. ja pieprasījums ir nepamatots (nav attiecināms uz Pārvaldi, nav sniegti paskaidrojumi, kādēļ lūgums ir jāizpilda);
  6. ja normatīvajos aktos noteikts, ka šādu informāciju Pārvalde nav tiesīga Jums sniegt.

Ja uzskatāt, ka Pārvalde Jūsu datus apstrādājusi neatbilstoši, Jums ir tiesības iesniegt sūdzību arī datu aizsardzības uzraudzības iestādei par Pārvaldes veikto datu apstrādi:

Datu valsts inspekcija,
Elijas iela 17, Rīga, LV-1050
pasts@dvi.gov.lv
https://www.dvi.gov.lv/lv
67223131

Pamatinformācija par SIS

  • Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir visplašāk izmantotā un vislielākā informācijas kopīgošanas sistēma drošības un robežu pārvaldības jomā Eiropā. Tā kā starp Šengenas valstīm Eiropā nav iekšējo robežu, SIS aizstāj robežkontroli un ir visveiksmīgākais sadarbības instruments robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs. Kompetentās valstu iestādes (tai skaitā Valsts robežsardze) var ievadīt un aplūkot brīdinājumus par cilvēkiem un priekšmetiem vienā kopīgā datubāzē.
  • Valsts, kas ievada brīdinājumu un saistītos datus SIS, ir “datu īpašniece”. Tas nozīmē, ka tikai šai valstij ir atļauts un tā var atjaunināt un dzēst brīdinājumu.
  • 2013. gadā tika ieviesta otrās paaudzes SIS (SIS II) ar papildu funkcijām, piemēram, iespēju brīdinājumiem pievienot pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas. Kopš 2023. gada marta SIS tiek glabāti par pazudušām pasludinātu personu vai viņu vecāku, vecvecāku vai brāļu un māsu DNS profili, lai varētu apstiprināt identitāti.
  • Sistēmas pārziņa funkcijas attiecībā uz SIS Latvijas valsts daļu (NSIS) pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tas nodrošina NSIS tehnisko darbību un uzrauga SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

SIS tiesiskais regulējums

  • Regula (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;
  • Regula (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā;
  • Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

Latvijas Republikā SIS uzturēšanas un izmantošanas kārtību nosaka:

  • Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (pieņemts 14.06.2007.)
  • Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju (Ministru kabineta 18.09.2007. noteikumi Nr. 639);
  • Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā (Ministru kabineta 11.09.2007. noteikumi Nr. 622).

SIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

  • nodrošināt Šengenas zonas drošību bez pārbaužu veikšanas iekšējo robežu ietvaros;
  • stiprināt sabiedrisko kārtību un Šengenas līguma telpas valstu teritorijā;
  • palīdzēt cīnīties ar terorismu,  pārrobežu noziegumiem un nelegālo migrāciju;
  • kalpot par sadarbības instrumentu robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs;
  • meklēt noziedzniekus, bezvēsts pazudušās personas, trešo valstu pilsoņus, kuriem ir liegta uzturēšanās Šengenas zonas valstīs, personas, kurām tiesu iestāžu vajadzībām nepieciešams noskaidrot to faktisko dzīvesvietu, personas un objektus, kuras izraisa operatīvu interesi, kā arī identificēt likumpārkāpējus pēc pirkstu pēdām un plaukstu pēdām;
  • novērst personu, tai skaitā bērnu, nolaupīšanu vai pazušanu, aizsargāt neaizsargātas personas (pieaugušos vai bērnus) no nelikumīgas aizvešanas uz ārvalstīm.

Datu subjekti

(personas, par kurām SIS ir ietverti brīdinājuma ziņojumi)

  • trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi;
  • trešo valstu valstspiederīgie, kuriem nav tiesību ieceļot vai uzturēties Šengenas zonā;
  • personas, ko meklē apcietināšanas nolūkā;
  • bezvēsts pazudušas personas;
  • neaizsargātas personas, kuru ceļošanu nedrīkst pieļaut;
  • bērni, kurus varētu nolaupīt viņu vecāki, radinieki vai aizbildņi;
  • personas, ko meklē, lai tās palīdzētu tiesas procesā (piemēram, kriminālprocesa liecinieki);
  • personas un priekšmeti, uz ko attiecas diskrētas, izmeklēšanas vai īpašas pārbaudes:
  • nezināmas meklētas personas (pirkstu pēdas un plaukstu pēdas, kas atklātas teroristu nodarījumu vai citu smagu noziegumu izdarīšanas vietās);

Datu kategorijas

  • meklētās personas identifikācijas dati (vismaz vārds un uzvārds; dzimšanas gads);
  • meklētās personas fotogrāfijas*;
  • meklētās personas pirkstu nospiedumi un/vai plaukstu nospiedumi*;
  • informācija par priekšmetiem, kas saistīti ar meklēto personu, piemēram, par meklētās personas izmantoto transportlīdzekli;
  • meklētās personas identifikācijas dokumenta apraksts vai kopija;
  • daktiloskopiskie dati (pirkstu pēdas un/vai plaukstu pēdas*), kas atklāti noziegumu vietās;
  • meklētās personas vai tās ģimenes locekļu DNS profils* (tikai tādu pazudušu personu gadījumā, kuras jāaizsargā);
  • Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) (ja persona tiek meklēta apcietināšanas nolūkā);
  • dati par personām, kas cietušas no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas.

Citi dati, kas tiek ievadīti SIS brīdinājumos:

  • atsauce uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;
  • veicamā darbība.

*Biometriskie dati tiek izmantoti, lai atvieglotu identifikāciju un izvairītos no nepareizas identifikācijas.

Piekļuve SIS datiem

Piekļuve Sistēmā iekļautajai informācijai atbilstoši SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 14. pantā noteiktajām iestādēm, tai skaitā Valsts robežsardzei.

SIS datu saglabāšanas periods

SIS reģistrētos datus sistēmā var glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā brīdinājuma mērķa sasniegšanai. Tiklīdz tas ir sasniegts, dati nekavējoties tiek dzēsti.

Detalizētāk par SIS datu glabāšanu var izlasīt  šeit:

https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-information-system/questions-and-answers_lv

Datu subjektu tiesības attiecībā uz SIS:

  • tiesības piekļūt personas datiem, kas glabājas SIS;
  • tiesības uz neprecīzu personas datu labošanu vai nelikumīgi glabātu personas datu dzēšanu;
  • tiesības celt prasību tiesās vai kompetentajās iestādēs, lai labotu vai dzēstu persondatus vai saņemtu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu rezultātā.

Kā īstenot tiesības?

Datu subjekts var īstenot piekļuves tiesības un saņemt informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar tiesībām uz datu labošanu un dzēšanu, iesniedzot rakstisku iesniegumu (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts) Valsts policijā (SIRENE Latvijas nacionālajā nodaļā[1], Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, korpuss 4, tālrunis 67219053, e-pasts: ssp@vp.gov.lv), vai pēc savas dzīvesvietas policijas struktūrvienībā, vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību kontaktinformācija pieejama šeit: https://www.mfa.gov.lv/lv

Rakstveida pieprasījumā jānorāda:

  • ziņas par iesniedzēju: vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas vieta, valstiskā piederība, personu apliecinošā dokumenta (ja tāds ir) tips, numurs, izdevējiestādes nosaukums, izsniegšanas datums un derīguma termiņš;
  • pieprasāmās informācijas apjoms (informācija par datu subjektu, informācija par datu subjekta personas datu saņēmējiem);
  • informācijas saņemšanas veids (personīgi ierodoties Valsts policijas iestādē vai pārstāvniecībā vai nosūtot informāciju uz norādīto adresi);

Iesniedzot pieprasījumu klātienē, datu subjekts savu identitāti apliecina, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvarojumu, kas apliecina tiesības saņemt informāciju par datu subjektu, vai dokumentu, kas apliecina vecāku, adoptētāju, aizbildņu vai aizgādņu tiesības.

Informācijas saņemšana ir bezmaksas. Atbilde tiek sniegta 1 mēneša laikā.

Pieprasījumus personas var sagatavot latviešu un angļu valodā. Pieprasījuma paraugi pieejami Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.vp.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

Ja Valsts policijas SIRENE Latvijas nacionālās nodaļas sniegtajā atbildē tiek atteikts sniegt informāciju vai atteikts labot datus, vai tos dzēst, datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Iesniegumus Datu valsts inspekcijā var iesniegt latviešu un angļu valodā.

kontaktinformācija: Datu valsts inspekcija

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

Papildus informācija, kā arī iesniegumu un sūdzību paraugi (latviešu un angļu valodās) ir pieejami Datu valsts inspekcijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

[1] SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa:

  • nodrošina informācijas apmaiņu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu starpā par personām vai objektiem, par kuriem Šengenas informācijas sistēmā ir iekļauts ziņojums;
  • nodrošina meklējamo noziedznieku izsludināšanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās;
  • nodrošina SIS iekļaujamo ziņojumu kvalitāti un tiesisko pamatotību – atbilstību   Šengenas acquis prasībām;
  • koordinē ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu meklēto noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanas pasākumus Latvijā.
  • ir vienīgā iestāde valstī, kurai ir noteiktas tiesības izskatīt fizisko personu iesniegumus un sniegt atbildes par iesniedzēja datu uzturēšanu SIS  un SIRENE informācijas sistēmā (datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā brīdinājuma ziņojumus).

Pamatinformācija par VIS

  • Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir paredzēta datu apmaiņai starp Šengenas dalībvalstīm attiecībā uz īstermiņa vīzu pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem. VIS tiek iekļauta informācija, tostarp biometriskie dati, par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumus Šengenas vīzas saņemšanai;
  • Latvijas kompetento iestāžu vīzu pieteikumus un izsniegtās, atteiktās, pagarinātās, anulētās un atceltās vīzas reģistrē nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS);
  • Personas dati kopā ar biometrijas datiem, kas tiek iesniegti ar vīzas pieteikumu, tiek apstrādi un uzglabāti centrālajā VIS sistēmā.

VIS tiesiskais regulējums

Latvijas Republikā VIS un NVIS izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr.676 “Vīzu noteikumi” (Vīzu noteikumi), kas ir izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta trešo daļu, 12.panta pirmās daļas 3.punktu, 13. panta trešo un ceturto daļu.

VIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

  • izskatīt vīzu pieteikumus un saistītos lēmumus;
  • pārbaudīt vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas derīgumu, veicot pārbaudes uz ārējām robežām un dalībvalstu iekšienē;
  • pārbaudīt, vai ir ievēroti nosacījumi par likumīgu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā un identificēt personas, kas neatbilst vai vairs neatbilst šiem nosacījumiem, tai skaitā identificēt personas, kurām nav vai ir krāpnieciski iegūti dokumenti (cīņā ar nelegālo imigrāciju);
  • novērst “vīzu tirdzniecību”;
  • novērst viltotu dokumentu izmantošanu un nepatiesas informācijas sniegšanas mēģinājumus;
  • aizsargāt ceļotājus no identitātes zādzības;
  • ļauj noteikt atbildīgo dalībvalsti patvēruma pieteikuma izskatīšanā;
  • atvieglo datu apmaiņu starp Šengenas valstīm par vīzu pieteikumiem;
  • palīdzēt novērst, atklāt un izmeklēt  terorisma draudus un citus smagos noziedzīgos nodarījumus.

VIS glabātos personas datus var nosūtīt trešajai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar VIS regulas 31.pantu un Šengenas līguma dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908.

Datu subjekti

Personas, kuru dati tiek apstrādāti VIS sistēmā.

Datu kategorijas

  • burtciparu dati par pieteikuma iesniedzēju, pieprasītām vīzām, izsniegtām vīzām, atteiktām vīzām;
  • anulētas, atsauktas vai pagarinātas vīzas;
  • fotogrāfijas*;
  • pirkstu nospiedumu dati*;
  • saiknes uz iepriekšējiem vīzu pieteikumiem un to personu pieteikuma datnēm, kuras ceļo kopā;
  • informācija par uzaicinātāju.

NVIS iekļaujamās informācijas apjomu nosaka Vīzu noteikumu 53. pants.

*Biometrisko datu izmantošana vīzas turētāja identitātes apstiprināšanai ļauj veikt ātrākas, precīzākas un drošākas pārbaudes.

Atbildīgās iestādes datu apstrādē

  1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Valsts vīzu informācijas sistēmas (NVIS) pārzinis):

kontaktinformācija: pmlp.gov.lv, e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

vairāk informācijas šeit: https://www.pmlp.gov.lv/lv/vizas-ielugumi-un-uzaicinajumi

  1. Valsts robežsardze

Valsts robežsardzes amatpersonas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.676 “Vīzu noteikumi” 1. pielikumā noteiktajās robežšķērsošanas vietās izsniedz vienreizējās vienotās vīzas un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Valsts robežsardzes amatpersonas vīzas ar atzīmi “Diplomātiskā vīza” vai “Dienesta vīza” izsniedz tikai pēc Konsulārā departamenta pieprasījuma.

kontaktinformācija: rs.gov.lv, e-pasts: pasts@rs.gov.lv

Piekļuve VIS datiem

  • Valsts robežsardzes amatpersonām ir tiesības piekļūt informācijai, kad ir nepieciešams pārbaudīt kādas personas identitāti, pārbaudīt, vai vīza ir īsta, vai arī pārbaudīt, vai persona atbilst prasībām attiecībā uz ieceļošanu un/vai uzturēšanos kādā no Šengenas valstīm.
  • Patvēruma iestādēm ir piekļuve informācijai, ja tām ir jānosaka, kura ES/EEZ valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.
  • Citas valsts iestādes un Eiropols var pieprasīt piekļuvi informācijai īpašos apstākļos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un smagus noziedzīgus nodarījumus.

VIS datu glabāšanas periods

Dati VIS tiek glabāti ne ilgāk par pieciem gadiem.

Šis laikposms sākas:

a)  dienā, kad beidzas vīzas derīguma termiņš, ja vīza ir bijusi izsniegta;

b) dienā, kad beidzas vīzas jaunais derīguma termiņš, ja vīza ir bijusi pagarināta;

c) dienā, kad VIS izveidota pieteikuma datne, ja pieteikums ir bijis atsaukts, slēgts vai pārtraukts;

d) dienā, kad vīzu iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ja vīza ir bijusi atteikta, anulēta, vai atsaukta.

Datu subjektu tiesības attiecībā uz VIS:

  • tiesības saņemt informāciju par sevi un par dalībvalsti, kas nosūtījusi šos datus uz VIS;
  • tiesības saņemt informāciju par personas datu saņēmējiem, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā;
  • tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim;
  • tiesības iesniegt sūdzību valsts uzraudzības iestādei vai celt prasību tiesā.

Kā īstenot tiesības?

Datu subjekts var īstenot tiesības, vēršoties pie NVIS pārziņa ar iesniegumu (latviešu vai angļu valodā):

kontaktinformācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

pmlp.gov.lv

e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa personas dati tiek apstrādāti pretēji spēkā esošajiem tiesību aktiem, datu subjektam ir iespēja vispirms iesniegt sūdzību datu pārzinim:

kontaktinformācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

pmlp.gov.lv

e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

Ja datu pārzinis nesniedza apmierinošu atbildi, datu subjektam ir iespēja iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Sūdzību paraugi (latviešu un angļu valodās) ir pieejami Datu valsts inspekcijas oficiālajā tīmekļvietnē.

kontaktinformācija: Datu valsts inspekcija

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

Atbilstoši VIS regulas 40. panta 1. un 2. punktam katram datu subjektam ir tiesības iesniegt prasību attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, ja datu subjekts uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts ir atteikusi īstenot tiesības.