Migrācijas politikas nepieciešamība
Sakarā ar iedzīvotāju brīvu migrāciju bijušās PSRS teritorijā padomju laikā, Latvija mantoja vairāk nekā pusmiljonu ieceļotāju un viņu pēcnācēju. Jau piecdesmito gadu beigās dažās lielākajās Latvijas pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē) cittautiešu īpatsvars pārsniedza 50 procentus.
Astoņdesmito gadu beigās, līdz ar trešās Atmodas sākumu, pieauga arī Latvijas sabiedrības neapmierinātība ar cittautiešu straujo pieplūdumu Latvijā, jo līdz ar šiem cilvēkiem ienāca citas tradīcijas, cita kultūra, mentalitāte un valoda. Latvijas iedzīvotāji sāka izjust nepieciešamību pēc migrācijas politikas, kas nodrošinātu kontroli pār migrācijas procesiem valstī.
Migrācijas lietu departaments
Migrācijas procesu regulēšanu Latvija varēja uzsākt tikai pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tika izveidota valsts institūcija migrācijas jautājumu risināšanai, un 1991. gada 19. aprīlī ar LR MP lēmumu Nr. 108 tika izveidots Latvijas Republikas Ministru Padomes Migrācijas lietu departaments. Šis datums ir uzskatāms par Latvijas migrācijas dienesta dibināšanas dienu.
Tika sagatavoti pirmie migrāciju regulējošie normatīvie akti, kā arī sameklēti un pieņemti cilvēki, kuriem tika uzticēts veidot un īstenot migrācijas politiku Latvijā.
1991. gada novembrī migrācijas dienests uzsāka darbu Jelgavā, Daugavpilī, Krāslavā, Tukumā, Liepājā, Ventspilī un Rīgā.
1992. gada 2. janvārī Migrācijas lietu departaments tika iekļauts Tieslietu ministrijas sastāvā.
Pilsonības un imigrācijas dienests
Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 14 1992. gada 14. janvārī Migrācijas lietu departaments tika likvidēts un tā vietā izveidots Pilsonības un imigrācijas departaments.
1991. gada 11. decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par Iedzīvotāju reģistru". Šī likuma 2. pants noteica, ka "Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departaments vada Reģistra izveidošanu un izmantošanu". Migrācijas dienesta vēsturē sākās jauns posms.
Iedzīvotāju reģistra sistēma
Iedzīvotāju reģistra sistēma, kas bija izveidota daudzās pasaules valstīs, Latvijai bija jauns un nezināms process. Tas sarežģījās ar nepieciešamību reģistrēt apmēram 2,6 miljonus Latvijas iedzīvotāju, nošķirot Latvijas pilsoņus no tiem, kas nav šīs valsts pilsoņi, un arī nošķirot personas, kurām likums "Par Iedzīvotāju reģistru" nav piemērojams.
Reģistrācija bija jāveic līdz 1993. gada piektās Saeimas vēlēšanām.
Tāpēc 1992. gadā uzsāka intensīvu darbu pie teritoriālo nodaļu izveidošanas, personāla komplektēšanas un tehniskās bāzes nodrošināšanas.
1992. gada aprīlī darbu uzsāka Ogres, Tukuma, Liepājas un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Centra rajona nodaļas, bet maijā teritoriālās nodaļas tika atvērtas gandrīz visos Latvijas rajonos. Gada nogalē tika uzsākta Iedzīvotāju reģistra datu ievadīšana datoros.
Migrācijas kontrole un departamenta izmaiņas
1992. gadā stājās spēkā likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".
1993. gada februārī tika pieņemts Ministru Padomes lēmums "Par ieceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību un robežu šķērsojošo personu kontroli".
Pieauga darbinieku skaits, 1993. gada februārī departamentā strādāja jau 679 cilvēki.
1993. gada 3. augustā departaments tika nodots Iekšlietu ministrijas pakļautībā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- 1996. gadā Pilsonības un imigrācijas departaments tika pārdēvēts par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
- 1997. gadā tika atklāts moderns Pasu centrs Rīgā, uzsākot centralizētu Latvijas nepilsoņu pasu izsniegšanu.
- 1997. gada janvārī tika izveidots Bēgļu lietu centrs, uzsākot pieteikumu pieņemšanu bēgļa statusa saņemšanai.
- 1998. gada 17. martā tika atklāts Ārzemnieku apkalpošanas departaments, kurā tika nodrošināta mūsdienīga un kvalitatīva Latvijas un ārvalstu iedzīvotāju apkalpošana.
- 1999. gada 1. jūlijā tika ieviesta vienkāršota dzīvesvietas deklarēšanas sistēma, aizstājot novecojušo 'pieraksta' sistēmu.
- 1999.gada 17. februārī notika oficiālā patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” atklāšanas ceremonija.
- 2023. gada 5. jūlijā tika atklāts Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Liepna”.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reorganizācija
Šodien Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē strādā apmēram 600 darbinieki. Pēdējos gados ir veikta iekšējā reorganizācija, kuras rezultātā panākta līdzsvarota pārvaldes struktūra.
Starptautiskā sadarbība
Latvija ir dalībvalsts vairāku starptautisku migrācijas jomas organizāciju ietvaros. PMLP ir atbildīga par saistībām, kas izriet no dalības Starptautiskajā migrācijas organizācijā (IOM), kurā Latvija iestājās 1999. gadā, un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kurā Latvija iestājās 2010. gada 28. jūnijā.