Eiropas bēgļu fonds
Eksperti pārrunāja aktualitātes, kas saistītas ar Eiropas bēgļu fonda vadību un kontroli
2006. gada augusta beigās Jūrmalā notika piecu valstu pārstāvju apspriede par Eiropas bēgļu fonda (EBF) menedžmenta un kontroles sistēmu, kuras rezultātā Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kas ir EBF vadošā iestāde Latvijā, guva pieredzi dažādu ar EBF saistīto jautājumu risināšanā.
Eksperti izvērtēja Eiropas bēgļu fonda jautājumu koordinēšanu atbildīgajos dienestos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā un pārrunāja aktuālākos jautājumus EBF līdzekļu apgūšanas jomā - daudzgadējo un ikgadējo programmu izstrāde un iesniegto projektu novērtēšana, valsts loma projektu līdzfinansēšanā, projektu auditēšana un sertificēšana, projektu uzraudzība to realizācijas laikā, uzraudzības komiteju loma. Tika pārrunāta arī pārstāvju dalība Eiropas Komisijas EBF darba grupā, sadarbības organizēšana ar citām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām katrā valstī, kā arī citi ar EBF īstenošanu saistītie jautājumi. „Šī semināra ietvaros varējām detalizēti uzzināt, kā tiek risināti daudzi EBF jautājumi. Varējām pārrunāt problēmas, kādas bija jārisina kolēģiem, veidojot viņu EBF vadības un kontroles sistēmu. Šī pieredze mums ir ārkārtīgi vērtīga, jo dažām no valstīm - Polijai un Somijai - ir daudz lielāka pieredze EBF līdzekļu apgūšanā nekā Latvijai,” par Latvijas puses guvumiem stāsta PMLP priekšnieka padomnieks Oskars Vaikulis.
Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas tika apspriests sanāksmes laikā, bija par valsts līdzdalību finansējuma nodrošināšanā. „Secinājām, ka jāpievērš lielāka valsts vērība EBF projektu ieviešanai, tieši līdzfinansēšanas jautājumā, līdzīgi kā tas notiek kaimiņvalstīs - Lietuvā, Somijā un Igaunijā. Ir skaidrs, ka, pieaugot patvēruma meklētāju un bēgļu skaitam Latvijā, valsts institūcijas vienas pašas, tostarp arī migrācijas dienests, nevarēs atrisināt visas problēmas, kas saistītas ar patvēruma meklētāju izmitināšanu un bēgļu integrāciju sabiedrībā (tiesiskās palīdzības nodrošināšana patvēruma meklētājiem, patvēruma meklētāju medicīniskā aprūpe, un tml.). Kā rāda citu valstu pieredze, tad būtisku palīdzību daudzu jautājumu risināšanā var sniegt dažādu nevalstisko organizāciju iesaistīšana šajā darbā. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā valsts nodrošina līdzfinansējumu projektu īstenošanai neatkarīgi no tā, vai valstiskas vai nevalstiskas institūcijas piedalās projektu realizēšanā. Līdz ar to, šajās Baltijas valstīs tiek veicināta ne tikai valstisko organizāciju vēlme piedalīties patvēruma meklētāju un bēgļu jautājumu risināšanā, bet arī nevalstisko organizāciju vēlme risināt šos jautājumus,” stāsta O.Vaikulis. Eksperti vienojās, nākotnē regulāri apmainīties pieredzē par valsts lomu EBF līdzfinansēšanā, par to, kā šis jautājums tiks risināts nākamajos gados un arī pēc tam, kad Eiropas Komisijā tiks akceptēta Pamatprogramma „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldība 2008. - 2013.gads”. Saskaņā ar jauno programmu tiks izveidoti četri fondi - Ārējo Robežu fonds, Eiropas Atgriešanas fonds, Integrācijas fonds un Eiropas Bēgļu fonds. Sanāksmes dalībnieki pārrunāja arī to, kāda katrā valstī tiek plānota šo fondu vadības sistēma.
Salīdzinājumā ar citām EBF dalībvalstīm, Latvijā EBF vadībā un tā darbības kontrolē iesaistīts salīdzinoši neliels darbinieku skaits, bet rezultāti, ko Latvija ir sasniegusi, izveidojot ES prasībām atbilstošu EBF vadības sistēmu, ir vērā ņemami. To atzina gan Lietuvas, gan Polijas eksperti, jo šajās valstīs EBF vadībā un pārraudzībā ir iesaistītas gan ministrijas, gan īpašas aģentūras. Situācija Somijā un citās Rietumeiropas valstīs atšķiras - darbus var veikt mazāks cilvēku skaits, jo šajās valstīs sistēma ir izveidota jau vairākus gadus atpakaļ, fonda vadības un pārraudzības vide ir sakārtota un funkcionē bez liekām birokrātiskām formalitātēm.
Ārvalstu kolēģi no mums guva vērtīgas ierosmes projektu novērtēšanas jomā, kas Latvijā ir daudzveidīga – tos novērtē gan administratīvajā veidā, gan neatkarīgie auditori, gan arī Vadības komiteja. Viņi atzinīgi novērtēja Latvijas pārstāvju darbību EBF sistēmas pilnveidošanā un pateicās PMLP par lieliski organizēto semināru. „Šāda veida semināri ir ļoti vērtīgi EBF ieviešanā un jaunu ideju gūšanā, izvērtējot citu valstu sasniegto. Īpaši svarīgi mūsu valsts sistēmas uzlabošanai - tie atspoguļo kopainu par dažādām EBF īstenošanas sistēmām, to priekšrocībām un trūkumiem,” iespaidos dalās Igaunijas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktore, EBF koordinatore Marju Koorts. „Tā bija iespēja dalīties pieredzē un uzzināt kļūdas, no kurām mums būtu jāizvairās - tas noteikti veicinās mūsu projektu ieviešanas procesa uzlabošanu,” Igaunijas kolēģei piekrīt Polijas EBF koordinators Bartosz Ziolkowski.
„Šis seminārs bija vērtīgs, jo varējām pārrunāt problēmas un gūt idejas to risināšanai un mums bija iespēja veicināt sadarbību ar citu valstu kolēģiem. Paldies visiem tiem, kuri piedalījās šī pasākuma organizēšanā: PMLP Projektu nodaļai, Finanšu un uzskaites nodaļai, Iepirkumu un līgumu nodaļai, Saimnieciskai nodaļai un Iekšlietu ministrijas atpūtas un rehabilitācijas centra „Dzintari” administrācijai, un arī visiem semināra dalībniekiem!” noslēdz O.Vaikulis.