No 2021. gada ir sācies tiesību aktos noteiktais pārejas periods, kura laikā personai līdz ar pasi obligāti jāsaņem arī eID karte. Pēc pārejas perioda beigām eID karte kļūs par obligātu personu apliecinošo dokumentu. LV portāls skaidro, kad eID karte jāsaņem valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, kāds ir pārejas perioda laika grafiks un kādos gadījumos turpmāk tiks izsniegta pase.
- No 2023. gada eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, bet, sākot ar 2031. gadu, – arī noteiktām īpašo kategoriju personām.
- Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs un ir snieguši ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, būs pienākums saņemt eID karti līdz 2024. gada 31. decembrim. Tam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jaunu likumprojektu.
- Likumprojekts rosina noteikt diasporas pārstāvjiem īsāku termiņu, kurā obligāti jāsaņem eID karte, tādējādi radot iespēju šo dokumentu lietot plašāk: lai apliecinātu identitāti un saņemtu e-pakalpojumu, izmantojot e-parakstu.
- No 2021. gadu Latvijā personai līdz ar pasi obligāti jāsaņem arī eID karte. Pasi arī turpmāk varēs izmantot savas identitātes apliecināšanai klātienē, piemēram, bankās, valsts pārvaldes iestādēs, ārstniecības iestādēs u. tml.
Šīgada 1. janvārī stājās spēkā Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (turpmāk tekstā – grozījumi), kas paredz, ka no 2023. gada eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Desmit gadus vēlāk, no 2031. gada, eID karte būs obligāta arī grozījumos noteiktajām īpašo kategoriju personām:
- personām, kuras iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī;
- personām, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
- personām, kuras ir izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
- personām, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
- personām, kurām noteikta I invaliditātes grupa;
- personām, kuras ir virs darbspējas vecuma;
- personām, kurām noteikts politiski represētās personas statuss.
Skaidrojuma pirmajā daļā var uzzināt, kam tiek piešķirti elektroniskās identitātes un elektroniskā paraksta sertifikāti, ar ko atšķiras eParaksts eID no eParaksta mobile un kas ir e-asistents.
Diasporai eID karti kā obligātu plāno noteikt no 2025. gada
Grozījumi paredz, ka ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri snieguši ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, eID karte obligāti jāsaņem līdz 2030. gada 31. decembrim.
Vienlaikus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli jau ir atbalstījusi jaunu likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (turpmāk tekstā – likumprojekts), kas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 5.1 punktu, nosakot, ka personām, kuras iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, ir pienākums saņemt eID karti līdz 2024. gada 31. decembrim.
Kā skaidro Saeimas Preses dienests, īsāks termiņš paredzēts, lai ārvalstīs dzīvojošās personas pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja ērti un droši saņemt Latvijas valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, norādīts likumprojekta anotācijā.
E-paraksta pieejas paplašināšana diasporai
Atbilstoši Saeimas Preses dienesta sniegtajai informācijai pašlaik lielākajā daļā pasaules valstu ir ieviesti dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai, kas skar arī personu iespēju ceļot uz ārvalstīm, pārvietoties valsts iekšienē un saņemt publiskus pakalpojumus. Arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības gan samazina apmeklētāju plūsmu, gan atsevišķos gadījumos pārtrauc konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šobrīd vienīgais pieejamais kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzeklis ir drošs elektroniskais paraksts, tādēļ nepieciešams veicināt eID kartes saņemšanu un izmantošanu diasporas pārstāvju vidū. Proti, likumprojekts rosina noteikt īsāku obligātas eID kartes saņemšanas termiņu ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri snieguši ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, lai viņiem jau tagad būtu pēc iespējas plašāk pieejami elektroniskās identitātes apliecināšanas un elektroniskajam parakstam nepieciešamie līdzekļi un viņi varētu izmantot valsts pārvaldes sniegtos e-pakalpojumus.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā atzīts, ka administratīvais slogs minētajai sabiedrības daļai pieaugs, jo šīm personām būs pienākums saņemt eID karti ātrāk, nekā, iespējams, tas bija plānots iepriekš. Taču likumprojektā ietvertais regulējums ir minēto mērķgrupu interesēs, jo eID kartē iekļauto elektroniskās identitātes apliecināšanas un elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamo līdzekļu pieejamība paplašinās pieeju valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem un e-paraksta lietošanai.
Pārejas perioda laika grafiks
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem eID karte obligāti jāsaņem šādā laika posmā:
- personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
- īpašo kategoriju personām – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
- ārvalstīs dzīvojošām personām – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka eID karte turpmāk būs jānoformē obligāti, jo tā dos iespēju droši apliecināt savu identitāti ne tikai klātienē, bet arī digitālajā telpā. Papildus VARAM norāda, ka personām:
- kurām izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību;
- personām, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību.
Vairs nevar saņemt tikai pasi
Ar 2021. gadu ir sācies tiesību aktos noteiktais pārejas periods, kura laikā līdz ar pasi obligāti jāsaņem arī eID karte. “Proti, ja patlaban personai ir nepieciešama jauna pase, jo tagadējai pasei drīz beigsies vai ir beidzies derīguma termiņš, tā ir nozaudēta vai bojāta, tad, iesniedzot iesniegumu jaunas pases izsniegšanai, personai vienlaikus ir jānorāda, ka viņai vajadzīga arī eID karte,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
Kā norāda VARAM, iepriekšminētais izriet no grozījumos ietvertā nosacījuma, ka pasi var saņemt tikai tad, ja vienlaikus tiek saņemta arī personas apliecība. Tajā pašā laikā ir tiesības saņemt tikai personas apliecību, piemēram, gadījumos, kad personai pase kā ceļošanas dokuments nav vajadzīga.
“Vienlaikus ar pārejas noteikumu regulējumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem netiek uzlikts pienākums īsā laika posmā saņemt eID karti, bet persona to var veikt brīdī, kad būs nepieciešams jauns personu apliecinošs dokuments,” skaidro ministrija.
Pasi arī turpmāk varēs izmantot savas identitātes apliecināšanai
Personu apliecinošu dokumentu likumā būs iekļauti un atzīti par derīgiem abi personu apliecinošo dokumentu veidi – personas apliecība un pase – norāda VARAM. Tas nozīmē, ka persona pasi arī turpmāk varēs brīvi izmantot savas identitātes apliecināšanai klātienē, piemēram, bankās, valsts pārvaldes iestādēs, ārstniecības iestādēs u. tml.
Valsts nodevas apmēru par personas apliecības un pases izsniegšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu”.
Avots: LVportāls (https://lvportals.lv/)