Sākot ar 2023. gadu, obligāts personu apliecinošs dokuments gan Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem, gan nepilsoņiem būs personas apliecība jeb elektroniskās identifikācijas (eID) karte. Trešajā publikācijas daļā LV portāls skaidro, vai pieņemtais lēmums noteikt personas apliecību par obligātu personu apliecinošu dokumentu mainīs ceļošanas nosacījumus un vēlēšanu procesu, kā arī vai eID kartē, līdzīgi kā pasē, varēs ietvert informāciju par saviem nepilngadīgajiem bērniem.
ĪSUMĀ
- Pēc tam, kad eID karte kļūs par obligātu personu apliecinošu dokumentu, Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase paliks kā izvēles personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments, ko varēs izmantot, dodoties uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu.
- Ceļošanas dokuments ir personas apliecība (tikai Latvijas pilsoņiem) vai pase (Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem).
- Saistībā ar breksitu Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) par vienīgo ceļošanas dokumentu ES, tostarp EEZ un Šveices Konfederācijas, pilsoņiem noteikusi pasi.
- Nosakot eID karti par obligātu personas apliecinošu dokumentu, tajā netiks nodrošināta iespēja ietvert informāciju par personas bērniem.
- Paredzēts ieviest un vēlētāju reģistrēšanai izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru vēlēšanu iecirkņos.
Balstoties uz LV portāla lasītāju izrādīto interesi:
- pirmajā publikācijas daļā “eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments (I): valsts garantēts identifikācijas rīks” tuvāk tika aplūkoti elektroniskās identitātes un elektroniskā paraksta sertifikātu piešķiršanas nosacījumi un atšķirības starp eParakstu eID un eParakstu Mobile. Tāpat tika skaidrots, kas nepieciešams, lai persona varētu ar vienu vai otru metodi parakstīties, kā arī aplūkotas e-asistenta jeb pilnvarotā e-pakalpojuma sniegtās iespējas;
- otrajā publikācijas daļā “eID karte kā obligāts personas apliecinošs dokuments (II): obligātuma nosacījums diasporai un pārejas periods” skaidrojām, kad eID karte jāsaņem diasporas pārstāvjiem un kā notiks pārejas periods.
Noslēdzošajā publikācijas daļā sniedzam atbildes uz jautājumiem:
- vai pase paliek kā personas apliecinošs dokuments, kam un kad tā būs nepieciešama;
- vai Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem mainās ceļošanas nosacījumi;
- vai eID kartē varēs ietvert informāciju par bērniem;
- kā eID kartes obligātums ietekmē vēlēšanu procesu.
Pase kā izvēles vai ceļošanas dokuments
Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma (PADL) 2. panta ceturtajai daļai personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu vai citiem tiesību aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts ārējo robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm, ir ceļošanas dokuments.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro: nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase paliek kā izvēles personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments, ko varēs izmantot, dodoties uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu. VARAM atgādina, ka eID karte ir izmantojama kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas teritorijā tikai Latvijas pilsoņiem.
Nepilsoņiem braucienos uz ārvalstīm joprojām derēs tikai pase
Atbilstoši Ārlietu ministrijas (ĀM) mājaslapā norādītajai informācijai ceļošanas dokuments ir personas apliecība jeb eID karte (tikai Latvijas pilsoņiem) vai pase (Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem). Proti, Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav ceļošanas dokuments un nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, braucieniem uz ārvalstīm vienmēr būs nepieciešama pase.
Savukārt Latvijas pilsoņi personas apliecību joprojām varēs izmantot arī kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz tādām valstīm kā:
- Albānija, Andora, Austrija;
- Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija;
- Čehija, Dānija, Francija;
- Grieķija, Gruzija, Horvātija;
- Igaunija, Īrija, Islande, Itālija;
- Kipra, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga;
- Malta, Melnkalne, Moldova;
- Nīderlande, Norvēģija;
- Polija, Portugāle, Rumānija;
- Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija;
- Šveice, Ungārija, Vācija;
- Ziemeļmaķedonija (bijusī Maķedonija), Zviedrija.
Uz Lielbritāniju ar eID – tikai līdz 2021. gada 1. oktobrim
Saistībā ar breksitu Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) par vienīgo ceļošanas dokumentu ES, tostarp EEZ un Šveices Konfederācijas, pilsoņiem noteikusi pasi. Kā liecina ĀM mājaslapā ievietotā informācija, eID kartes Latvijas pilsoņiem vairs netiks atzītas par ceļošanas dokumentu no 2021. gada 1. oktobra. Tas nozīmē, ka pēc minētā datuma, ja būs vēlme doties uz Lielbritāniju, ne tikai Latvijas nepilsoņiem, bet arī Latvijas pilsoņiem būs nepieciešama derīga pase.
Izņēmums ir tie Latvijas pilsoņi, kuri būs dzīvojuši Lielbritānijā pirms 2020. gada 31. decembra un reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Proti, minētās personas eID karti Lielbritānijā varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Sīkāku informāciju par ieceļošanas noteikumiem Apvienotajā Karalistē var meklēt šeit.
Informācija par bērnu
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 9. punktam, ja persona vēlas, tad viņa pasē var iekļaut ziņas no iedzīvotāju reģistra par saviem bērnu vai bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem. Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem gan Latvijas pilsoņa pases, gan Latvijas nepilsoņa pases 6., 7., un 8. lpp. paredzēta ierakstiem par personas bērniem: šajās lappusēs jānorāda bērna uzvārds, vārds, dzimšanas datums, dzimums un personas kods.
Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, ieraksts par bērniem pasē nodrošina to, ka ceļojot nav jāņem līdzi bērna dzimšanas apliecība.
Atbildot uz jautājumu, vai eID kartē arī tiks nodrošināta iespēja ietvert informāciju par personas bērniem, M. Puķe norāda: “Nē, netiks nodrošināta. Tiklīdz notikusi personalizēta dokumenta izsniegšana, tas drošības apsvērumu dēļ tiek slēgts jebkādas informācijas papildināšanai.” LV portāla lasītājiem iepriekšminētais jautājums radies, jo viņus uztrauc, kā turpmāk, saņemot tikai personas apliecību, aptiekā nepilngadīgam bērnam varēs iegādāties izrakstītus recepšu medikamentus.
Atbilstoši E-veselības sistēmas mājaslapā norādītajai informācijai, ja nepieciešams iegādāties e-receptes zāles savam nepilngadīgajam bērnam (arī tad, ja persona ir bērna aizbildnis), bērna vecākam aptiekā ir jāuzrāda savs personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte) un tikai jānosauc bērna vārds un uzvārds. Proti, tāpat kā iepriekš aptiekā, lai iegādātos ārsta izrakstītus recepšu medikamentus nepilngadīgam bērnam, arī turpmāk bērna vecākam būs jāuzrāda vai nu eID karte, vai arī pase. Nosacījums, ka pasē ir veikts ieraksts par nepilngadīgajiem bērniem, nav obligāts.
Vienlaikus nepilngadīga persona no 14 gadu vecuma ir tiesīga pati iegādāties savas papīra recepšu vai e-recepšu zāles.
Ietekme uz vēlēšanām
PADL pārejas noteikumu 3. punktā noteikts, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai ir Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība kopā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apstiprinātu vēlētāja apliecību personai, kurai nav derīgas Latvijas pilsoņa pases.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova norāda: “Plašāka eID kartes izmantošana noteikti rada ietekmi uz vēlēšanu procesu, jo tas veidos situāciju, kad būs arvien vairāk vēlētāju, kuru rīcībā būs tikai eID karte, bet nebūs pases.” Tādējādi jau nākamajās Saeimas vēlēšanās 2022. gadā nepieciešams risinājums, lai vēlētāji bez papildu administratīvā sloga – vēlētāja apliecības izņemšanas – varētu piedalīties vēlēšanās.
Pie šāda risinājuma jau vairākus gadus sadarbībā ar vēlēšanu nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm strādājusi VARAM, tostarp sagatavojot konceptuālo ziņojumu “Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās” (turpmāk tekstā – ziņojums), kas MK tika atbalstīts 2020. gada februārī.
Vēlētāju reģistrēšanai izmantos tiešsaistes vēlētāju reģistru
Kā norāda L. Zaharova, no ziņojumā aplūkotajiem trīs variantiem kā piemērotākais izvēlēts risinājums, kas paredz Saeimas vēlēšanās atteikties no līdzšinējās vēlētāju reģistrācijas kārtības, kad vēlētāja pasē (vai vēlētāja apliecībā, ja vēlētājam nav pases) tika izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās. Tā vietā paredzēts ieviest un vēlētāju reģistrēšanai izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru vēlēšanu iecirkņos, turpina CVK pārstāve.
Minētais risinājums nodrošinās to, ka vēlētāji, tāpat kā līdz šim, varēs izvēlēties balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, savukārt atzīme par vēlētāja dalību vēlēšanās tiks izdarīta elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrā. Lai padarītu šo procesu ātrāku un precīzāku, vēlēšanu iecirknī paredzēts izmantot viedtālruņus, ar kuriem tiks nolasīts vēlētāja pases vai eID kartes numurs. Tāpat L. Zaharova norāda, ka ziņas par vēlētāju tiks atrastas vēlētāju reģistrā, sistēmai vienlaikus informējot vēlēšanu komisiju, vai personai ir balsstiesības un vai vēlētājs nav jau nobalsojis.
Pēc CVK iniciatīvas pirmo reizi tiešsaistes vēlētāju reģistrs tiks izmantots jau 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Savukārt, lai šo risinājumu varētu izmantot 2022. gada Saeimas vēlēšanās, līdz šīgada oktobrim, nepieciešams pieņemt atbilstošus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā.
Avots: LVportāls (https://lvportals.lv)