Turpinām stāstīt par naturalizācijas jomu. Šodien stāstam par to, kā laika gaitā mainījās pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem.
- 2021.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 3 440 nepilsoņi vecumā līdz 18 gadiem.
- 2020.gadā Latvijā nepilsoņiem dzimuši 142 Latvijas pilsoņi, ārzemēs – tikai 3.
- Kopš 1999.gada par Latvijas pilsoņiem kļuva 12 519 pēc 1999.gada 21.augusta dzimušie nepilsoņu bērni.
Kopš 2013.gada grozījumiem Pilsonības likumā līdz 2020.gada 1.janvārim, jaundzimušajiem bērniem, kuru abi vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, Latvijas pilsonība tika reģistrēta uzreiz ar dzimšanas fakta reģistrāciju, ja to vēlējās vismaz viens no vecākiem.
Ja vecāki to neizdarīja ar dzimšanas reģistrāciju, tad to var izdarīt viens vecāks, iesniedzot iesniegumu PMLP, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:
- bērns pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis;
- bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;
- bērna vecāks ir bezvalstnieks vai nepilsonis;
- vecāka pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Latvijā ne mazāk kā pēdējos piecus gadus.
2018. un 2019.gadā Pārvalde uzrunāja Latvijas nepilsoņus un bezvalstniekus, kuriem tajā brīdī bija bērni vecumā līdz 15 gadiem, aicinot rakstīt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni. Taču trīs gadu laikā tikai 19% no uzrunātajiem iesnieguši iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Jaundzimušajiem vairs nepiešķir nepilsoņa statusu
Pēc 2020.gada 1.janvāra jaundzimušajiem vairs nepiešķir Latvijas nepilsoņa statusu. Neatkarīgi no dzimšanas vietas, Latvijas nepilsoņa bērns tiek atzīts par Latvijas pilsoni, ja vien viņš nav un nav bijis citas valsts pilsonis.
Tas nozīmē, ka Latvijas pilsonību var iegūt bērns, ja viņa dzimšanas brīdī abi vecāki ir nepilsoņi, vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks, vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis.