Sākot no 1992. līdz 2020. gada beigām Latvijā izsniegtas:
- 7 583 436 pases, tostarp:
- 1 221921 nepilsoņa pases;
- 590 ceļošanas dokumenti personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; 1980 bezvalstnieka ceļošanas dokumenti;
- 286 bēgļa ceļošanas dokumenti.
Pasu sistēmas pirmsākumi
Vārds “pase” tulkojumā no franču vārda “passport” un itāļu “passo” nozīmē solis, iespēja šķērsot.
Pasu pirmsākumi meklējami 1672. gadā, kad Francijas karalis Ludvigs XIV aizliedza valsts iedzīvotājiem izbraukt no Francijas un ārvalstniekiem iebraukt Francijā bez pasēm.
Savukārt Krievijas impērijā Pētera I valdīšanas laikā pases funkcija bija nodokļu samaksas kontroles funkciju garants. Šī pasu sistēma Latvijā bija spēkā līdz 1919. gadam, kad pases tika izsniegtas personām, kas pārvietojas valstī ārpus pastāvīgas dzīvesvietas.
Pase Latvijas 1.okupācijas laikā
Latvijas pirmās okupācijas laikā, sabrūkot ekonomiskajai sistēmai, tika ieviesta normēta preču tirdzniecība un pasēs sāka izdarīt atzīmes par deficīta preču (apģērba, cukura u.c.) iegādi.
Latvijas pilsoņa iekšzemes pase
No 1918. gada līdz 1940. gadam Latvijas iekšzemes pase bija beztermiņa dokuments un bija nepieciešama katrai 16 vecumu sasniegušai personai. Latvijas pilsoņiem, kuri uzturējās ārpus Latvijas, tika izsniegtas arī Latvijas pilsoņa ārzemju pases , ko izsniedza Latvijas vēstniecība Lielbritānijā līdz pat 1992.gadam.
Latvijā ārzemju pasu izsniegšana tika pārtraukta pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā.
Bijušās PSRS pase Latvijā
Pēc Otrā pasaules kara, Latvijā tika ieviesta PSRS pasu sistēma. Tika izdotas divu veidu pases – parastā pase un no 1974.gada - ārzemju pase. Pase bija beztermiņa un to izsniedza no 16 gadu vecuma.
Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1990.gada 4.maijā aktuāls kļuva jautājums par to, kādus personas dokumentus lietos atjaunotās Latvijas pilsoņi savā zemē un ceļojumu laikā uz ārvalstīm.
Tika pieņemts kompromisa lēmums – turpināt izmantot tos dokumentus, kuri bija iedzīvotāju rīcībā.
Latvijas pilsoņa pase Latvijas teritorijā bija derīga līdz 1997.gada 31.decembrim, nepilsoņiem – līdz 2000.gada 31.martam.
Līdztekus tika izstrādāti jauni Latvijas personu apliecinošu dokumenti – Latvijas pilsoņa pase, Latvijas diplomātiskā pase un personas apliecība bezvalstniekiem.
1992.gads – sākam izsniegt Latvijas pilsoņu pases
Latvijas pilsoņu pases grāmatiņas aiļu nosaukumi bija latviešu valodā. Sākotnēji pases izsniedza Valsts policija, taču 1994. gada maijā šī atbildība nonāca Pārvaldes pārziņā, jo pasu sistēma bija ciešā saistībā ar Iedzīvotāju reģistru, kas bija Pārvaldes pakļautībā no tās izveides sākuma.
Pases tika personalizētas 37 vietās Latvijā un lielākajās pārstavniecībās ārzemēs.
1997.gadā tika uzsākta Latvijas nepilsoņu pasu izsniegšana, kas tika paredzēta lietošanai Latvijā un ārzemēs.
Sākot no 2000. gada 31. marta tika pārtraukta bijušās PSRS iekšzemes pasu izmantošana.
Pases ar biometrijas datiem
2002. gadā Latvijas iedzīvotājiem sākām izdot jauna parauga pases, kas tika izstrādātas pēc Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām gan satura un uzbūves, gan drošības prasībām.
Pasu lapu papīrs bija īpaši gatavots Latvijas pasēm, tajā iestrādātas vairāktoņu ūdenszīmes ar lidojošu dzērvju attēliem.
Pēc iestāšanos Eiropas Savienībā 2007. gadā sāka izsniegt pases, kurās iekļautajās mikroshēmās tika iekļauta informācija par personas biometrijas datiem – sejas attēlu un pirktu nospiedumiem. Šīs prasības bija atbilstošas visaugstākajiem pasu drošības standartiem.
Pases ar Latvijas simboliem
2015. gadā sākām izsniegt ceturtā parauga Latvijas pilsoņa pases ar modernu aizsardzību pret viltojumiem un jaunu vizuālo izskatu. Par galveno tēmu tika izvēlēti Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kas ir būtiska nacionālās identitātes sastāvdaļa.
Pases pirmajā atvērumā attēlots motīvs no Līgo karoga pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā un fragments no Latvijas himnas pirmiespieduma un Latvijas Republikas ģērbonis.
Pases iekšlapās redzams motīvs no Dziesmu un Deju svētku gājiena, bet pases pēdējā atvērumā – motīvs no svētku noslēguma koncerta.
Vienojošais grafiskais elements ir Lielvārdes josta, bet vairāku pases aizsarglīdzekļu dizainā (piemēram, ūdenszīmē) attēloti arī: tautas deju pāris, tautas mūzikas instruments kokle, Latvijas Republikas himnas vārdi un nošu raksts, auseklis – viens no zvaigznes zīmes atvasinājumiem latvju rakstos.