1.februārī Ministru kabinets apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.
Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šis risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.
“Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku. Valstis, kas ieviesušas attālinātā darba vīzas, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā lētām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Es ceru, ka šis mūsdienīgais regulējums ļaus mums piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku,” atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.
Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021.gadā – 2857.50 EUR). Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tas nav sociāli apdrošinātas Latvijas Republikā.
Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.
Likumprojekts pēc apstiprināšanas Ministru kabineta sēdē vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, taču tas neatbilst attālinātā darba izplatības kāpumam globālā mērogā.
Sagatavoja:
Gunta Jansone
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363; 29494943
E-pasts: gunta.jansone@iem.gov.lv