Statuss:
Noslēdzies

Janvāra pēdējā nedēļā notika seminārs, kura ietvaros tika apkopoti un prezentēti Eiropas Bēgļu fonda (EBF) ietvaros realizēto projektu svarīgākie rezultāti. „Tā bija iespēja projektu īstenotājiem apmainīties ar informāciju par projektiem, par problēmām, kas radās projektu īstenošanas laikā un par to, kā viņi risināja šīs problēmas. Līdz ar to semināra dalībniekiem bija iespēja gūt jaunu pieredzi un, ja viņi saskarsies nākotnē ar līdzīgām problēmām, viņi zinās to risināšanas iespējas,” komentē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Projektu nodaļas vadītāja Sanita Siljāne. 

EBF 2006.gadā īstenoto projektu mērķi bija dažādi, tomēr visi vērsti uz praktiska atbalsta bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanai nodrošināšanu. Tā, piemēram, Valsts Robežsardzes pieteiktā projekta aktivitātes bija vērstas uz patvēruma meklētāju īslaicīgai izmitināšanai nepieciešamo apstākļu uzlabošanu. Kā prezentācijas laikā pastāstīja projekta vadītāja Natālija Zaiceva, patvēruma meklētāju vajadzībām tika iegādātas teltis, piepūšamie matrači un cits pirmās nepieciešamības inventārs, kurš varētu būt izmantots gadījumā, ja Latvija saskarsies ar patvēruma meklētāju masveida pieplūdumu. Bez tam, tika iepirktas tehniskas ierīces un veikta VRS amatpersonu apmācība, lai uzlabotu identificēšanas un intervēšanas kvalitāti. 

00000000_12.jpgSavukārt, biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” ir parūpējusies par humānās palīdzības centra izveidi. Projekta rezultātā tika veikts telpu remonts un iekārtošana humānās palīdzības pieņemšanai un izdalei, tās mazgāšanai, žāvēšanai un glabāšanai. Tika veikta aprīkojuma iegāde humānās palīdzības apstrādei, t.i. iepirktas veļas mašīnas, žāvētāji, gludināšanas rullis utt. 

Divi projekti tika realizēti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”: projekts „Alfa”, kura ietvaros tika iegādāts sporta inventārs, autotransports un izveidota pieejas kontroles sistēma; un A/S „Datorzinību centra” īstenotais projekts „Patvēruma meklētāju integrācijas atbalsta elektroniskā apmācības sistēma”. Tā rezultātā tika izstrādāta e-apmācības programma bēgļu un patvēruma meklētāju vajadzībām, nodrošināta piekļuve sistēmai „Mucenieku” telpās un veikta darbinieku apmācība sistēmas izmantošanai. Kā atzīst EBF koordinatori, šis projekts ir viens no interesantākajiem EBF programmas finansētajiem projektiem, jo līdz šim nevienā valstī patvēruma meklētājiem netika nodrošinātas e-apmācības. „Šī projekta rezultātā tika izveidoti divi elektronisko apmācību kursi patvēruma meklētājiem: „Latvijas vēsture” un „Latvijas likumdošana un sabiedrība”. Abas programmas ir izveidotas tā, lai tās varētu lietot arī cilvēki ar nelielām datora zināšanām, bet informācija ir pietiekama, lai iepazītos ar Latvijas kultūru, tradīcijām, likumdošanu un citām veiksmīgas integrācijas paveikšanai būtiskajām tēmām,” informēja projekta vadītājs Andris Ķikāns. 

00000000_5.jpgSemināra laikā tika uzsvērts arī starptautiskās sadarbības svarīgums. PMLP priekšnieka padomnieks Oskars Vaikulis, uzstājoties ar ziņojumu par ārvalstu pieredzi EBF līdzekļu apguvē, teica: „Bieži idejas gan iepriekšējo, gan esošo projektu izstrādei daudzi projektu vadītāji ir smēlušies, iepazīstoties ar citu Eiropas Savienības valstu pieredzi šajos jautājumus. Gūtā pieredze ir pilnveidota ņemot vērā mūsu valsts iespējas, institūciju specifiku un interesi piedalīties EBF projektu izstrādē”. 

00000000_14.jpgSalīdzinot Latvijas pieredzi ar dažu Eiropas Savienības dalībvalstu paveikto, O.Vaikulis uzsvēra, ka daudzu valstu EBF programmās liela nozīme tiek veltīta brīvprātīgajai atgriešanai un šīs problēmas risināšanai tiek novirzīta ievērojama daļa no EBF finansējuma. Latvijā un Slovēnijā šai prioritātei līdzekļi līdz šim netika novirzīti, un pagaidām neviena no organizācijām nav izrādījusi interesi šādu projektu izstrādē. „Vislielākā vērība Latvijā tiek veltīta tādu projektu izstrādei, kas tendēti uz uzņemšanas, patvēruma procedūras uzlabošanu, kā arī integrāciju,” teica viņš. 

Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā finansējuma sadalījums atšķiras no situācijas Latvijā, jo Lietuvā vislielākā finansējuma daļa, t.i. aptuveni 60%, ir novirzīta to EBF projektu atbalstam, kas ir saistīti ar integrāciju. Savukārt, līdzīgi kā Latvijā, lielākais EBF finansējuma saņēmējs ir Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, tā attīstībā tiek ieguldīti 30% no visiem EBF līdzekļiem. 

Ārvalstu pieredzei, pēc ekspertu domām, ir būtiska loma projektu izstrādē. Projektu nodaļas vadītāja S.Siljāne jaunajiem projektu īstenotājiem iesaka ne tikai uzmanīgi pildīt visas līgumos atrunātās nianses un secīgi ievērot pašu ieplānotās aktivitātes, bet arī pievērst lielāku uzmanību tiem projektiem, kuri tiek īstenoti ārzemēs, jo šī pieredze var būt ļoti vērtīga, plānojot lietderīgas un interesantas aktivitātes EBF programmas ietvaros.