Uz cik ilgu laiku var tikt izsniegta uzturēšanās atļauja?

Uzturēšanās atļauja var tikt izsniegta ārzemniekam kā trešās valsts pilsonim:

Sakarā ar ģimenes apvienošanu:

• kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātajam:
  • pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
  • otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
  • trešo reizi iesniedzot dokumentus - pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

Uz iepriekš minētajiem termiņiem uzturēšanās atļauju var saņemt arī ārzemnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni.

• kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam:
  • pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
• kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radiniekam līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainim līdz trešajai pakāpei:
  • reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus;
• kā Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem vai viņu laulātajiem, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu :
  • pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
  • otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
  • trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
• kā Latvijas pilsoņa pilngadīgajam bērnam, viņa laulātajam vai viņu nepilngadīgajiem bērniem:
  • pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
  • otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
  • trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
• uz laiku, uz kādu pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu ārzemnieks iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Sakarā ar nodarbināšanu Latvijas Republikā:

• uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu;
• uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, kas nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā;
• uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, kā uzņēmuma ietvaros pārcelts stažieris.

Kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants:

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Kā personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli:

• uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

Kā pašnodarbināta persona:

• uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu;

Kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis:

• uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus;
• ja ārzemnieks ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecībās pārstāvis – uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus;

Sakarā ar zinātnisko sadarbību:

• uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

Sakarā ar starptautiska līguma vai projekta īstenošanu, kurā piedalās Latvijas Republika, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona:

• uz laiku, kāds nepieciešams līguma vai projekta īstenošanai;

Sakarā ar palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām:

• uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

Sakarā ar ārstēšanos stacionārā ārstniecības iestādē:

• uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

Sakarā ar reliģisko darbību:

• uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskās darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

Sakarā ar iestāšanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī:

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Sakarā ar mācībām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē:

• uz mācību laiku;

Sakarā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā :

• uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz studiju laiku;

Studentu vai audzēkņu apmaiņu:

• uz laiku, kas nepārsniedz gadu;

Stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas un kura augstākā izglītība atbilst paredzētajai stažēšanās jomai:

• uz laiku, kas nepārsniedz gadu;

Sakarā ar laulības šķiršanu un, ja laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis:

• uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu;

Ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā:

• uz laiku, kas nepārsniedz gadu;

Ja ārzemnieks, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas:

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Ja ārzemniekam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar citu nosacījumu:

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Ja ārzemnieks 1940. gada 17. jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis:

• pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
• otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
• trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

Ja ārzemniekam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā:

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Ja ārzemnieks ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:

a) 50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 euro,

b) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro,

c) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro;

• uz laiku līdz pieciem gadiem;

Ja ārzemnieks Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām — ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, — katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,

e)  pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,

f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme:

• uz laiku līdz pieciem gadiem;

Ja ārzemniekam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 euro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā 25 000 euro:

• uz laiku līdz pieciem gadiem;

Ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekam iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu:

• uz laiku līdz pieciem gadiem;

Ja ārzemnieks iegādājies īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro un samaksā valsts budžetā 38 000 euro:

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Ārzemnieks pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš: 

• uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus;

Ja ārzemnieks Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu un pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ārzemnieks ir reģistrēts kā valdes loceklis ne ilgāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes;

b)kopējie minētās kapitālsabiedrības pamatkapitālā veiktie kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījumi sešu mēnešu laikā pēc pirmās vienas un tās pašas aktivitātes īstenošanai izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas ir sasnieguši vismaz 30 000 euro un 18 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas vismaz 60 000 euro:

• uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus;

Ja  ārzemniekam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs):

• uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;

Ja ārzemnieks nepārtraukti ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 5 gadus (šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību vai studiju laiku):

• pastāvīgās uzturēšanās atļauju.